Tomāti

Spāņu iekarotājiem dienvidamerikas mazie, dzeltenie tomātiņi likās gana garšīgi, tādēļ Kristofers Kolumbs atveda "pomodoro" jeb "zelta ābolus" uz dzimteni. Eiropā tomātu ceļš līdz atzinībai ir bija garš un ērkšķiem kaisīts - vēl pirms simt gadiem uz tiem raudzījās ar neuzticību. Klīda nostāsti par to, cik indīgi tie esot un cik sliktu iespaidu uz cilvēku atstājot. Zinātnieki apgāza maldīgos priekšstatus un pierādīja, ka šis burvīgais sarkanais auglis ir īsta vitamīnu bumba. Tas satur aptuveni 13 vitamīnu, 17 minerālvielu, dažādas organiskās skābes, flavonoīdus un fitoncīdus - dabīgos augu hormonus, organiskās skābes, ēteriskās eļļas u. c. cilvēka organismam nepieciešamas vielas. Tomātu uzturvērtību nosaka ne tikai ideāli sabalansēts organisko skābju saturs, bet arī karotinoīdi beta karotīns un likopēns - iznīcinot brīvos radikāļus, tas sargā šūnas no smagajiem metāliem, pesticīdiem, ozona, smoga, izplūdes gāzēm, UV starojuma, cigarešu dūmiem un stresa. Tomāti, tāpat kā šokolāde, satur laimes hormonu serotonīnu, kas vairo enerģiju un labsajūtu.

Izcelsmes vieta: Peru
Lielākie audzētāji: Ķīna, ASV, Turcija, Ēģipte, Indija