Cidonijas

Senajā Grieķijā cidonija bija lielā cieņā. Valdnieks Solons bija izdevis likumu, ka augļus obligāti jālieto kāzu dienā, lai jaunlaulāto kopdzīve būtu tikpat jauka, kā cidonijas aromāts. Tolaik cidoniju vēl uzskatīja par vienu no ābeles paveidiem. Vēsturnieki pieļauj, ka tieši cidonijas auglis bija slavenais “Strīdus ābols”, ko Parīds sniedza mīlas dievietei Afrodītei. Un neba nu velti grieķu dievietes par to cīnījās - mazā cidonija satur tik lielu veselības lādiņu, ka citi augļi tai nestāv ne tuvu! Tajā, piemēram, ir četras reizes vairāk C vitamīna nekā ābolos. Cidonijas augļos ir A provitamīns, B1, B2, C, E, PP vitamīni, organiskās skābes, kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, nātrijs, dzelzs, miecvielas un fruktoze. Kuņģa darbības stabilizēšana, apetītes veicināšana, atmiņas un garastāvokļa uzlabošana, galvas sāpju mazināšana un paģiru atvieglošana - tā ir tikai piektā daļa no cidonijas dižajiem darbiem.

Izcelsmes vieta: Dienvidrietumāzija (Kaukāza reģions)
Lielākie audzētāji: Argentīna, Čīle, Urugvaja, Horvātija, Vācija