Burkāni
Ceļu uz ēdamgaldu vispirms atrada burkānu laksti, kas senos laikos izmantoti līdzīgi citiem zaļumiem, bet ārstniecībā biežāk tika lietotas sēklas. Neko vēl nezinot par vitamīniem, jau senie ēģiptieši, grieķi un romieši bija ievērojuši, ka burkāni palīdz atlabt slimajiem un palīdz nesaslimt veselajiem. Cukuri, olbaltumvielas, organiskās skābes, minerālvielas – kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs, fosfors, nātrijs, hlors, jods; B, C, E, K, PP vitamīni, karotīns, folijskābe, šķiedrvielas, ēteriskā eļļa – kādi tik labumi nav burkānos! Oranžie dārzeņi veicina ēstgribu un gremošanu, normalizē sirds un asinsvadu, aknu, aizkuņģa dziedzera, nieru, vairogdziedzera darbību. Runā, ka tie karotāji, kas slēpušies Trojas zirgā, pirms tam ēduši ļoti daudz burkānu, lai iztukšotu savas zarnas un atbildīgajā brīdī nerastos problēmas.
Izcelsmes vieta: Eiropa, Dienvidrietumāzija
Lielākie audzētāji: Ķīna, ASV, Krievija, Lielbritānija, Vācija





















