Sulu slāpju remdēšanai vai piedzeršanai pie ēdiena parasti izvēlamies tāpēc, ka tā mums garšo. Taču tikai tie, kas papildus studējuši no pārtikas iegūstamos labumus, zinās pateikt, cik no vienas glāzes sulas mums tiek vitamīnu, minerālvielu, pektīnvielu un citu organismam vajadzīgu lietu. Vēl retāk sastapsim tos, kas zinās, ka organismam tik nepieciešamos labumus ar sulu uzņemt daudz vieglāk nekā ar uzturu. Visi gan zinās, vitamīni ir nepieciešami dzīvības procesu normālai norisei, bet cilvēka organismā neveidojas, vai veidojas nepietiekamā daudzumā, tādēļ to daudzums jāpapildina, veselīgi ēdot.
Vēstījums, ko der iegaumēt katram un kas ļauj slinkāk uzvesties virtuvē, ir ziņa, ka glāze sulas nodrošina vairāk vitamīnu un citu organismam vajadzīgo vielu nekā tikpat liela deva augļu vai dārzeņu. Jo ar sulu tos uzņemam koncentrētāk. Zinām, ka augļi un dārzeņi ir galvenais C vitamīna avots cilvēka organismā. Bet ne visi zina, ka, piemēram, lai uzņemtu C vitamīna daudzumu, kas ir vienā glāzē simtprocentīgas apelsīnu sulas un nodrošina pat vairāk kā pusi dienas C vitamīna daudzuma, vajadzētu apēst vairākus apelsīnus. Savukārt, lai nodrošinātu sevi ar tādu A provitamīna – beta-karotīna daudzumu, kāds ir glāzē burkānu sulas, būtu jāsarīvē un jāapēd aptuveni puskilograms burkānu. Tomātu un ābolu sula dod mums kāliju, kas ir svarīgs sirdsdarbībai, ananāsu sula bagāta ar kalciju, greipfrūtu sula ļauj uzņemt dzelzi. Praktiski visas augļu sulas satur C vitamīnu, bet īpaša rekordiste šajā ziņā ir upeņu sula. Upeņu nektārā ir vēl vairāk C vitamīna kā apelsīnu sulā. Dzeltenās krāsas sulas satur karotinoīdus, kas organismā pārveidojas A vitamīnā, sulās nelielos daudzumos ir arī B grupas vitamīni u.c.
Runa ir par tām pašām sulām, kuras, fasētas paciņās, redzam veikalu plauktos. Sulu apstrādes procesā zināms vitamīnu daudzums iet bojā, tomēr pierādīts, ka tas, kas paliek, joprojām ir vērā ņemams. Starp citu, glāzi sulas var uzskatīt arī par mazu ēdienreizi – tā rada sāta sajūtu, kaut gan uzņemtais kaloriju daudzums nav liels - sulas satur dabīgos cukurus, mazliet olbaltumvielu un pavisam maz tauku. Augļi un ogas ir saldāki, to sulas satur vairāk dabīgos cukurus un līdz ar to vairāk kalorijas kā dārzeņu sulas.
• Sula. Uz iepakojuma drīkst rakstīt „sula” tikai tad, ja tā ir simtprocentīga augļu sula. Lielākā daļa mūsu tirgū un visā pasaulē nopērkamo sulu ir gatavotas no augļiem izgatavota koncentrāta. Gatavojot sulu no šī koncentrāta, tiek pievienots tāds pat ūdens daudzums, kāds ir dabīgā sulā. Tā daudzums atbilst tam, cik daudz ūdens ir svaigi spiestā sulā. Tas tāpēc, ka ūdeni atdalot, izveidojot koncentrātu, atvieglojam sulas koncentrāta pārvietošanas procesu un samazinām izmaksas. Koncentrāts nav nekas ķīmisks vai mākslīgs, koncentrātu iegūst no izspiestās augļa sulas atdalot (iztvaicējot vai izsaldējot) ūdeni. Sulām, tās atjaunojot no koncentrāta, bez koncentrāta un ūdens netiek izmantotas nekādas citas piedevas, izņemot gadījumus, ja dabīgi sulai ir pārāk skāba vai asa garša, piemēram, greipfrūtu sulai – tad uz iepakojuma ir norāde „saldināta”. Sulu ražošanā netiek izmantotas krāsvielas un aromatizētāji.
• Nektārs. Nektārus ražo no tā paša sulas koncentrāta. Procentuālais augļa daļas (sulas) saturs ir stingri reglamentēts normatīvajos dokumentos. Katram auglim ir noteikts minimālais sulas saturs, kam jābūt produktā, lai to varētu saukt par nektāru. Atkarībā no augļa garšas īpašībām, tas var svārstīties no 25-50% un vairāk, piemēram, apelsīniem minimāli tas ir 50%. Sulas daudzums drīkst būt arī lielāks, kaut vai 90%, bet šo dzērienu tik un tā sauks par nektāru. Nektāru bieži ražo no tādu augļu sulas, kuras dabīgi ir skābas. Nektāriem garšas īpašību uzlabošanai pieļaujama arī neliela cukura un skābuma regulētāju piedeva. Arī nektāru ražošanā netiek izmantotas krāsvielas un aromatizētāji.
• Dzēriens. Ja sulas daudzums produktā ir mazāks nekā nektārā, tas ir sulu saturošs dzēriens. Tirgū tipiski ir dzērieni ar 10 – 20% lielu sulas saturu. Šādiem dzērieniem atļauts pievienot arī krāsvielas un aromatizētājus.

Eksperta viedoklis
Māra Tamane,

AS „Gutta” kvalitātes departamenta vadītāja

Drošāk pārkāpt garšas stereotipus!

Esmu par to, ka cilvēkam jābauda tā sula, kas viņam garšo, taču garšas izjūtu var izkopt. Pārtikas ražotāji bieži novēro, ka patērētājs savā izvēlē ir konservatīvs. To redzam arī mēs: topā pastāvīgi turas ābolu, tomātu un apelsīnu sula, multiaugļu nektārs, arī sarkano vīnogu nektārs un dzēriens. Varētu teikt – mēs dzīvojam ļoti lielos garšas stereotipos. Ekonomiskā situācija to vēl vairāk veicina, jo cilvēki grib izdot naudu tikai par to, ko pazīst. Līdz ar to nenogaršoti paliek jauni, vērtīgi un ievērības cienīgi produkti. Piemēram, pasaulē šobrīd ir tendence pievienot sulām augu ekstraktus.
Latvijā sulas patēriņš ir viens no mazākajiem Eiropas valstīs – vidēji gadā mūsu valsts iedzīvotājs izdzer tikai nepilnus 10 litrus sulu, kamēr Kipras iedzīvotājs – 55 litrus, Vācijas iedzīvotājs – 28 litrus, arī Ziemeļvalstīs sulas patērē diezgan daudz, jo cilvēki zina, ka tas ir veids, kā padarīt savu uzturu pilnvērtīgāku, lai nevajadzētu pirkt uztura bagātinātājus. Domāju, tas tāpēc, ka nezinām, ka varam paslinkot virtuvē, nerīvējot burkānus vai nespiežot ābolu sulu. Jums dienai vajadzīgais atrodas sulas glāzē.